decoration decoration decoration
decoration
leaf leaf leaf leaf leaf
decoration decoration

Gandrīz zaudēti tūrisma objekti

Dažas no mūsu varenākajām celtnēm ir izdzīvojušas cauri gadsimtiem, lai pulcētu sev apkārt plašus tūristu pulkus. Vairāki no pašiem iespaidīgākajiem vēsturiskajiem objektiem, tomēr, nav saglabājušies līdz mūsdienām. Piemēram, no Septiņiem senās pasaules brīnumiem, šodien tūristus gaida tikai Lielā Gīzas piramīda (rahaa heti suomeksi). Pārējie ir zuduši karos, nolaidībā vai dabiskā erozijā. Mūsdienās pret lieliskām celtnēm izturas ar lielām rūpēm, bet ne visi laiki tām ir bijuši tik droši. Vairāki ievērojami tūrisma objekti ir knapi izvairījušies no tā, lai kļūtu tikai par atmiņām. Citi nebūtu eksistējuši vispār, ja, atsevišķi tālu domājoši cilvēki, būtu mazāk neatlaidīgi.

Eifeļa tornis ir mūsdienu Parīzes vizītkarte, bet, to pati slavenākā celtne, ne vienmēr bijusi parīziešiem pa prātam. Patiesībā, publikas viedoklis, par labu tērauda tornim, ir mainījies salīdzinoši nesen. Vēl pirms tika ielieti Eifeļa torņa pamati, tas izraisīja plašu parīziešu sašutumu, tiem uzskatot, ka tornis izbojāšot Champ de Mars – lielāko Parīzes zaļo zonu. Daudzi pilsētnieki parakstīja petīciju pret torņa celtniecību, bet, pašvaldībai solot, ka, par godu 1889. gada Pasaules Ekspo celtais, tornis tikšot nojaukts pēc 20 gadiem, protesti norima. Eifeļa tornis bija tuvu iznīcībai arī nacistu okupācijas gados, kad Hitlers esot pavēlējis to nojaukt, bet pavēle tikusi ignorēta.

Lielā Sfinksa ir viens no mūsdienu pasaules populārākajiem un vieglāk atpazīstamākajiem tūrisma objektiem, bet agrāk tā nebija. Vēsturnieki uzskata, ka statuja ir vismaz 4500 gadu sena, bet, iespējams, vēl senāka. Nav īsti zināms, kādai funkcijai tā ir celta, bet tiek pieļauts, ka tā ir kalpojusi kā elks kādam senam kultam, kā popularitāte zudusi jau Ēģiptes vēstures agrākajā periodā. Tādēļ reti kurš bija gatavs ieguldīt pūles, lai regulāri atraktu statuju no tuksneša smiltīm, kas to bieži apsedza līdz pat acīm. Droši vien, ja ne kapeņu laupītāju neatlaidība, tad šī vēstures liecība tā arī paliktu aprakta zem smiltīm. Senie ēģiptieši, kuri nesaistīja Sfinksas tēlu ar nevienu no savām dievībām, no smilšu kāpas glūnošo seju, sauca par Baiļu Tēvu.

Romas Kolizejs, zināms arī kā Flavija Amfiteātris, ir cietis smagus strukturālus bojājumus. Kolizejs ir gandrīz divtūkstoš gadus sens un tā, līdz šodienai stāvošās divas trešdaļas, ir seno romiešu amatnieku un inženieru, tāpat kā mūsdienu konservatoru un restauratoru, augstās meistarības apliecinājums. Celtne ir pārcietusi divus zibens spērienus, kā rezultātā izdega visas, to atbalstošās, koka sijas. Tāpat liesmas nodarīja smagus bojājumus Kolizeja akmens struktūrai un javai, kas tos satur kopā. Tomēr lielākos bojājumus amfiteātrim ir nodarījuši cilvēki un laiks. Kristietībai ienākot Romā, vairāki kristiešu imperatori to vēlējas nojaukt, tādēļ, ka impērijas agrākajā periodā, tas kalpoja kā nāves vieta daudziem kristiešu mocekļiem. Imperatoru vēlmes netika izpildītas, bet tas Kolizeju neglāba no demolētājiem, kas noplēsa krāšņās marmora plāksnes, kādām amfiteātris agrāk bija apdarināts. Mūsdienās konservatori un restauratori cīnās arī pret Romas metro un satiksmes izraisītajām vibrācijām, kas apdraud Kolizeja strukturālo integritāti. Nesen atklājās, ka Kolizeja viena puse ir par četrdesmit centimetriem augstāka par otru, kas nozīmē, ka tā pamati sēžas zemē.

Citus objektus iespējams apskatīt šeit.

loading
×